Kā gribētos atgriezties toreiz.

Tik grūti ir iegūt uzticamus cilvēkus, bet tik ātri tie diemžēl var arī pazust... draudzība tas ir smags darbs, 2 cilvēku darbs, viens cilvēks, lai kā censtos, nevar noturēt šo savienību.

Atklāsme .

Pēdējā laikā manī raisās daudz domu, tāpēc arī veidojas visādi moto un izteicieni .

šodien tapa izteiciens ar ļoti dziļu domu - ''Nevēlamas attiecības ir jāiznīcina jau pašā saknē, lai neizaug visādas nezāles, jo man ļoti nepatīk ravēt dārzus .''

un pasakiet, ka tā nav pareizi . tas tapa no tā, ko man labs draugs teica :''dažreiz draudzējoties ar cilvēkiem,ko tev nevajag, var atrast īstos cilvēkus, kurus meklē ''  bet tam es galīgi nepiekritu. tā arī radās šie mani vārdi.

nevajag iesākt to, kam nav nākotnes. tā tikai pats sev radīsi grūtības .

Hardcore!

Mīlu savu dzīvi! Saliņa bija pilna. Cilvēku pilns. Emociju pilns. Āaa! Party hārd! Norāvām jumtu, tur, kur jumta nav ! Can't believe this !
Gacho bija vienreizējs, vakara nagla. Neesmu redzējusi nevienu citu, kas būtu varējis tā būt contactā ar faniem, kas pulcinātu tik daudz cilvēku, un būtu TIK enerģijas pilns. Viņš pārvaldīja skatuvi, estrādi, saliņu un Jēkabpili!
Un arī baigā uzticēšanās faniem, lēciens ne no skatuves, bet gan kkur no augšas! Respect, hell yeah!
Protams, gandrīz dabūju ar minīti pa galvu ( labs metiens, Gač) , kāds man iesita ar kreklu, sasita manu kāju :D :D bet bez tā jau neiztikt.!

Man bija mani draugi, mana ballīte, seni, nesatikti paziņas,  mūzika, ārdīšanās, viss chilla, jo saliņā visu piedod - dari ko gribi, nav noteikumu .! Man gribās noraut jumtu, lai es varētu lidoot! 

MAN MAN GRIBĀS GRIBĀS NORAUT NORAUT JUMTU!

 Man gribas lidot, ma-man gribas lidot !

You have all the weapons you need.

Everyone has an Angel. A Guardian who watches over us. We can’t know what form they’ll take One day, Old man, Next day, Little girl. But don’t let appearances fool you, They can be as fierce as any dragon. Yet they’re not here to fight our battles. But to whisper from our hearts. Reminding that it’s us. Its everyone of us who holds power over the world we create.

—————————————-

You can deny angels exist, Convince ourselves they can’t be real. But they show up anyway, at strange places and at strange times. They can speak through any character we can imagine. They’ll shout through demons if they have to. Daring us, challenging us to fight.

—————————————-

Who honors those we love for the very life we live? Who sends monsters to kill us. And at the same time, things that will never die. Who teaches us whats real, and how to laugh at lies. Who decides why we live, and what we’ll die to defend. Who trains us, and who holds the key to set us free. It’s you. You have all the weapons you need. Now fight!

Ripoja Jānīts lejā no kalna. domāja kā nu būs.

Man ir tāda sajūta it kā būtu Jaunais gads nevis Jāņi. Kaut kā jauna sākums. nezinu. kā vienmēr atnāku no frizētavas vīlusies.neatceros reizi, kad priecātos. es taču uzticos frizierei. nesaprotu neko. nu jā. un Jāņi atkal mājās. negribu nekur doties. varbūt gribu tikai gulēt. aizmigšu zem zvaigznēm. kkā savādāk vismaz. ai, es nezinu,. domu pilna galva. varbūt vienkārši priecāties. pierast pie visa jaunā .
varbūt mēģināšu blenzt ugunskurā un tur sadedzināt savas ļaunās domas un nelabās atmiņas.
-es eju kaut kur smelties prieku. meklēšu-

chao!

Again. The same.

Es domāju, ka kaut ko uzrakstīšu, bet laikam jau gari nesanāks, jo suns mani velk ārā.
Tātad - es atkal centīšos saņemties, izlīzt no bedres, saposties, savest sevi kārtībā un atkal atsākt dzīvot. Kaut kā citādāk. Ceru, ka atkal vienā momentā tas nepārtrauksies un es neatgriezīšos ierastajā komfortā, kas īstenībā dzīvē rada haosu. ;@
Labi, Marko, es jau eju.

The time is running out.

Kāpēc vējš uz mani kliedz ? Kāpēc saule žilbina manas acis? Kāpēc tā dedzina manu ādu ? Kāpēc zeme zem kājām grīļojas? Bet kāpēc tieši lietus lāses, kurām būtu jāspiež mani pie zemes, ceļ mani augstāk, ceļ mani spārnos? Tie nekļūst slapji un smagi. Tie viegli vēzējas un zina, ka šajā pasaulē ir kāds tik pat savāds , citādāks, un varbūt nedaudz nepareizs, kā es, bet radīts tieši man un nevienam citam. 

Tēls parādās, bet atkal izplēn gaisā,starp lietus lāsēm,  atkal parādās un izplēn. Tikai patiesi draugi neizzūd. Tāpēc es uzticos lietum.